Viens "ibītis" pret sāpošu galvu, otrs pret velkošo smeldzi ceļa locītavā, bet trešais pa virsu tīri tā – nelielam taktiskam pārsvaram cīņā pret sāpēm. Un to visu noskalot ar karsto dzērienu, kura sastāvā ir paracetamols. Šajā epizodē kopā ar ekspertiem spriežam, kāpēc daļa sabiedrības pret bezrecepšu medikamentu lietošanu saskaņā ar instrukciju attiecas visai bezrūpīgi, un kādas tam var būt sekas. Epizodē, kas tapusi sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, speciālisti atgādina – zāles nav konfektes. Un vispār arī konfektes nevajadzētu bērt mutē ar saujām.

Vai bez gaļas uzturā var dzīvot pilnvērtīgi un veselīgi? Un ne tikai bez gaļas, bet bez jebkādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem? Kas ir pirmās pazīmes, ka tu ar savu veģetāro vai vegāno uztura režīmu dari sev pāri? Vai tieši pretēji – kā zināt, ka esi iebraucis grāvī ar pārmērīgu gaļas ēšanu? Kā ar bērniem – veģetārs vai vegāns uzturs netraucēs normālai augšanai? To šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē mums palīdzēja skaidrot uztura zinātniece un fitnesa trenere Kristīne Zemdaugaviete. Viņai studijā pievienojās uztura speciālists un mikrobioma pētnieks Ansis Zauers. #sif_maf2025

Dopamīnu bieži dēvē par laimes vai baudas hormonu. Šķiet tik vienkārši – ja kāds ir nelaimīgs, vienkārši trūkst dopamīna. Un ir taču arī preparāti, kuru efekti ir līdzīgi dopamīna iedarbībai. Tad kāpēc mums nav pilna pasaule ar nemitīgi laimīgiem cilvēkiem? Jo viss, kā jau allaž, nav tik vienkārši. Un daži izvēlas iet tieši pretējo ceļu, ievērojot tā dēvētos dopamīna gavēņus vai detoksus, lai "restartētu" savu dopamīna līmeni. Par šādu praksi bieži lasāms veselības tematikai veltītos portālos, bet kā tur īsti ir – to raidījumā "Zinātne vai muļķības" mums skaidro klīniskais psihologs Edmunds Vanags un pētniece Agnese Ušacka, kas specializējas neirozinātnē. #sif_maf2025

Atceries laiku, kad atbloķēji telefonu, ar rādītājpirkstu ekrānā punktiņu režģī uzvelkot kādu noteiktu musturu? Vai katru reizi rakstīji PIN kodu? Mēs atceramies, bet negribam – šobrīd atbloķēt ierīci ir daudz ērtāk. Pietiek parādīt telefonam savu seju. Taču cik droša ir biometriskā autentifikācija? To sarunu festivālā "Lampa" prasījām ekspertiem "Zinātne vai muļķības" sarunā, kas tapusi sadarbībā ar e-parakstīšanas risinājumu "Dokobit by Signicat".

"Latvijā ir virkne ar pilsētām, kur pa krānu tiek piegādāts zemas mineralizācijas pakāpes minerālūdens, taču cilvēki pukojas, jo aizkaļķojas "čaiņiks". Faktiski tā ir ekskluzīva prece, ko saņemam ikdienā," stāsta ūdens pētnieks Sandis Dejus. Pat ja ūdens garšo pēc dzelzs, tas no krāna vairumā gadījumu dzeršanai būs daudz drošāks nekā ūdens no akas. Tomēr aizvien ir gana daudz aizspriedumu par to, ka dzert drīkst tikai novārītu krāna ūdeni, un labāk jau vispār braukt uz tuvāko avotiņu un sapildīt pudelēs visai nedēļai. Šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē Sandis Dejus un Inga Retiķe vieš skaidrību par visu, kas saistīts ar dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. #sif_maf2025

Vai visi cilvēki sapņo? Ja visi, kāpēc tu no rīta pamosties ar "melnu bildi" galvā un nekad neatceries nevienu sapni? Vai ir iespējams sevi ieprogrammēt uz labiem sapņiem? Bet varbūt tev ir pavisam cita problēma – sapņi ir bieži, tu tos atceries, tie artkārtojas un ir ļoti nepatīkami? Vai var tikt vaļā no uzmācīgiem murgiem? Un kāpēc cilvēki sapņos tik bieži krīt vai attopas kaili publiskās vietās? Šajā raidījuma "Zinātne vai muļķības" epizodē kopā ar miega speciālistēm Martu Celmiņu un Natāliju Bērziņu pētām sapņu pasauli. #sif_maf2024

Pēdējā naktī pirms eksāmena zaurēt līdz trijiem vai tomēr labāk iet laikus gulēt un labi atpūsties? Varbūt var apvienot abus – gan miegu, gan mācīšanos – un naktī aizmigt ar kādu audiolekciju fonā. Vai no rīta pamodīsies, apguvis vajadzīgo vielu? Un vai vispār šodien vēl ir aktuāli zināšanas iekalt? Varbūt labāk mācīties tikai to, kā vajadzības brīdī nepieciešamo informāciju atrast internetā. Eksāmenu laikā ar Latvijas Universitātes profesoriem Jurģi Šķilteru un Baibu Martinsoni spriežam, kā labāk un efektīvāk mācīties un saprast izlasīto. #sif_maf2024

Ne bez lepnuma varam teikt – šajā "Zinātne vai muļķības" epizodē mums sanācis nokomplektēt perfektu viesu duo. Sarunā par adrenalīnu mums pievienojās alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa. Viņa pastāstīja par savām sajūtām maršrutos, par kuriem vien pietiek iedomāties, lai jau nosvīstu plaukstas un sirds sāktu sisties straujāk. Savukārt to, kāpēc tādi cilvēki kā Kristīne, neskatoties uz briesmām, turpina dzīties pēc šīs adrenalīna devas, skaidro neirologs Ainārs Stepens. Kas notiek, kad piespiežam "nitro pogu" ķermenim? #sif_maf2024